A12, Nr.22, 2016

1.85 PVN iekļauts

Kategorija: Birka:

Apraksts

Jaunais gads atkal jau nemainīgi sācies ar joni, vienu sniega segu nomaina nākamā, bet zem saulē mirguļojošās kupenas klusībā dīgst pavasarīgi maiga pureņa stāsts. Šajā žurnālā „A12“ par klusi sāktiem, dziļiem un paliekošiem cilvēku stāstiem, ne tik viegliem, bet ar stiprām pārliecības un izjusti gandarītas laimes stīgām. Atskatīsimies vēsturē, un uzzināsim, kā Rēzeknē sāka darboties pirmais Zinaidas Irbes
izveidotais skaistuma kabinets. Un vēl iepazīšanās ar latgaliešu meiteni Elvīru Mollijs, kura pagājušā gadsimtā kļuva par Anglijas baronesi. Salīdzinoši ar gadsimtu pirms mums pasaules durvis ir plaši vaļā, un tas ļauj vēl vairāk saprast un izvērtēt, ka darbs jau visur ir vienāds, svarīgi atrast lietu, kuru patiesi gribi darīt. Tā domā arī māksliniece Gundega Strautmane, radot gleznas brailā, dokumentējot skaņas mākslā. Tagad mēs vēl nezinām, cik tālu nākotni tās piedzīvos, bet gleznas ir nozīmīga laikmeta liecība, kuru atjaunošanā kopā darbojas pat vairākas valstis, kā tas noticis ar Plāteru laika freskām un altārgleznu Krāslavas Svētā Ludviga baznīcā. Šī garīgās un kultūras dzīves rosība, notikumi veidoharmonisku vidi. Žurnāla „A12“ šī numura varoņi līdzsvarotu pasaules skatījumu atrod darbos – Velga Krukovska no Rēzeknes novada, pārveidojot netradicionāli vecas drānas un radot unikālas kolekcijas, krāslavietis Ivars Geiba biznesā rosās radoši un ar alternatīvas filozofiju, bet neliedzot sev sabiedriskas aktivitātes un eksotiskus ceļojumus. Laimes dakteris Anatolijs Danilāns, uzskata, ka harmoniju un spēku rada kustība, bet atrunas par laika trūkumu cilvēki izmanto, lai slēptu neuzņēmību
Harmoniski piesiet sirdi un negribēšanu. Svarīgi darbi vienmēr atrod laiku uzdevumu sarakstos, par
to izstāsta arī Preiļu Brīvās skolas vadītāja Ingūna Zīmele. Tomēr ne visiem ir vēlēšanās mainīt savu dzīves ritmu, jo miers ir labāk un lieka atbildība vai risks rada nemieru. Mēs esam atbildīgi arī par savām domām un vārdiem, jo darbi ir tikai šo pirmo divu rezultāts. Vai mēs iesaistāmies, vai paliekam maliņā,
svarīgi ir būt mums pašiem. Bet tā aizraujošākā dzīve ir tiem, kuri tomēr mēģina. Kāpēc iet kalnos, ja te ir skābeklis un nav sniega lavīnu. Bet gribas pārkāpt robežas, izkāpt un pārbaudīt sevi. Un tādā vēstures atmiņā arī paliek tie pārkāpušie un savas spējas izbaudījušie. Un ‒ ja līdzās ir draugi, kuri var iedrošināt, jo viegli nekad nav bijis un arī citos laikos ir izdevies radīt daudz stāstu ar labām beigām. Bet arī iesākumu kāds vienmēr iesāk – pirmā, kura atvēra skaistuma salonu, pirmā, kura radīja mākslu no skaņu celiņa, pirmais, kurš atļāvās protestēt savā veidā. Protams, vienkāršāk ir nostrādāt vienā darbavietā līdz pensijai, bet tik daudz tad var zaudēt – gan dzīves asuma, gan adrenalīna, gan nemiera un satraukuma. Ja vienam par maz pārliecinātam esi devis iedvesmu un pārliecību sākt, tad tas nāks pašam divkārt atpakaļ. Mārtiņš Luters Kings ir teicis, ka „pašās beigās mēs atcerēsimies nevis ienaidnieku vārdus, bet gan draugu klusēšanu“. Žurnāls „A12“ vēsta par mūsējiem tad un tagad, kuri nav klusējuši. Un paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem, kuri visu šo gadu iedvesmojošos rakstus saņems savā pastkastītē. Bet tiem, kuri tagad izlēmuši abonēt – viss turpinās…