A12, Nr. 27, 2016

1.85 PVN iekļauts

Kategorijas: Birkas:

Apraksts

Mans Jaunais gads sākas šūpļa svētku dienā, tad uzgriežu savus pulksteņu rādītājus gaidāmajiem izaicinājumiem un jaunas dzīves grāmatas lappusēm. Gadu mija ir mūsu kopīgie sabiedriskie svētki, lai vēlreiz uzsauktu prieku veiksmēm un pasmaidītu par izaicinājumiem. Šajā žurnālā esam atraduši aizejošā gada akcentus – Olimpiskās spēles, kur Latgali pārstāvēja rēzekniete Gunta Latiševa-Čudare. Gunta stāsta par gaišo pusi, cerībām un uzdrīkstēšanos, kuras bieži vien ikdienā daudziem pietrūkst. Siltas vakariņas pie īsta lauku cepļa ir drēgnas pēcpusdienas vai laisku brīvdienu sapnis. Vinsents
Kūkojs rūpējas, lai modernajā un attālināti vadāmajā mājas apsildīšanā saglabātu tradīciju – malku kurināms ģimenes pavards, kur var sasildīties, uzcept mielastu vai maizīti un izkaltēt sabristos zābakus. Kāpēc mūsdienās tas ir svarīgi? Lai neaizmirstu svarīgāko un izbaudītu to, kas līdz mums ir radīts. Mani saviļņoja iepazīšanās ar Vaboles ciemu un Skrindu muzeja iedvesmotajām darbiniecēm, kuras, glabājot
vēsturisko atmiņu, apkopo fotostāstus par koka lauku mājām, stāsta par pazīstamiem novadniekiem un dzīves vidē veiksmīgi apvieno senlaicīgo un moderno. Negaidītas tikšanās un atklājumi sarunās dzīvei rada garšu. Par to stāsta Saucējas. Dziedātājas līdz arheoloģiskai rūpībai restaurē tautas mūzikas dziedājumus un ik reizes pārliecinās par katras puses īpatnējo valodu un pārsteidzošo daudzveidību,
kura sastopama mazajā Latvijā. Vēl šis gads ir zīmīgs mūsu radošajam kolektīvam. Latgaliešu valodniece Sandra Ūdre (kopā ar Juoni Ryučānu) ir izdevusi savu pirmo prozas grāmatu „Aizlauztais spaits“. Apsveicam un lasītājus aicinām iepazīt. Žurnāla „A12“ abonēšana turpinās un Jūsu izvēle 2017. gadā savās pastkastēs redzēt žurnālu „A12“ ir pamats izdevumam pastāvēt, būt brīvam un objektīvam, patiesi rakstot par mums. Dziļi un skaisti, jo šodienas domas ir mūsu rītdiena, ja tās ir priecīgas un cerīgas, tad arī nākotne laimīgāka. Pārkāpjot vai paātrināti pārtinot raudāšanas un gaušanās etapus, domās ir jānonāk un jāpaliek pie gaišā un pozitīvā. Un, ja kādam tas liekas pārāk saldi, tad jāatceras, ka izcilais nāk garu dienu darbos un rosīgi pretrunīgās pārdomās un izdodas tad, ja dzīves ceļazvaigzne
ir cerība un ticība. Ja nevar citādi, tad varam sevi piespiest noticēt un ikdienā, līdzās esošajā vai pašos sevī atrast pozitīvo un ļauties. To es Jums novēlu turpmākajā.