A12, Nr. 38, 2018

1.85 PVN iekļauts

Kategorijas: Birkas:

Apraksts

Robežlīnijās saskaras kultūras un dažādu cilvēku garīgās izpratnes, tāpēc notiek sadursmes vai rodas kaut kas vienreizējs un dievišķs. Ceļojam nu jau tālāk – pa Igaunijas austrumu robežu un iepazīstamies ar Narvu. Pēc Krimas notikumiem daudzi gaidīja līdzīgu scenāriju šajā igauņu robežlīnijā, bet nekas nenotika. Kaut arī Igaunijas attīstības modeli Latvijai min par piemēru, tomēr tik iestigušu pagātnes formējumos un telpā pilsētu kā Narva mūsu valstī būs pagrūti atrast. Igauņi tikai tagad Narvā sāk veicināt kultūras jomu, domāt par teātri, mūsu robežlīnijās šīs idejas jau ir īstenotas. Vienā gan noteikti esam apsteigti – lai uzmundrinātu un rosinātu piederības garu, Narva pāris reizes gadā uz nedēļu būs Igaunijas prezidenta darba pilsēta. Šajā numurā ir intervijas ar vairākām drosmīgām latgalietēm, kuras atļaujas dzīvot pēc sirds un kopējiem kosmosa likumiem. Anna Dundure- Paklone no Briseles uz Latgales mājām Mērdzenes pagastā atbrauc ar džipu viena pati un tajās iegulda darbu un līdzekļus, neskatoties uz 91 gadu vecumu. Par Annu apkārtnē vēl aizvien atceras, ka kara laikā esot aizbraukusi ar vāciešiem. Cilvēku domāšana bieži vien apstājas pie baltā un melnā, tikai dzīvojot citā vidē un kultūrā, iemācies domāt un saredzēt arī visas pārējās krāsas. Evija Maļkeviča ir uzdrošinājusies atstāt labi apmaksātu darbu Rīgā, lai izprastu mālu, dabas un Visuma likumus un vienlaicīgi arī pati sevi. Latvijā pierobežas inovācijas izpaužas cilvēku talantos un attieksmē. Uzritošā modes māksliniece Laima Jurča no Kārsavas pārsteidz krāsainos tērpos un apdrukās. Un tās sajūtas, krāsu dzīvīgumu Laima tver no bērnības un robežas tuvuma. Nost ar latviešu pelēko, ja dzīves un darbu paletēs ir slāviski košais. Deču audēja Annele Slišāne par spēka avotu uzskata Zelču mājas un deču veidošanu salīdzina ar kvantu fiziku. Un dzīvē saskaras ar jautājumu – kāpēc cilvēki tik maz priecājas, vai skaudības dēļ? Ir jau grūti dzīvot pēc Kosmosa vai Dieva likumiem, bet šī iespēja ir katram. Un garīgais laiks pastāv, šajā joslā pietiek mākslai, sevis pilnveidošanai un tam, kas ir patiešām būtisks dvēselei. Ikviens darbs atver jaunus informācijas avotus. Ir lietas, kuras palīdz saprast sevi šeit un tagad, tāpat kā, sadzeļoties ar nātri, tu atgriezies realitātē. Žurnāla lasīšana ir garīgās telpas paplašināšanas veids, jo tā ir iespēja ceļot līdzi notikumiem un varoņiem un ieraudzīt niansētus un neiedomājamus pustoņus un toņus. Atrast sevi informācijas plūsmā un neļauties lielākajai kļūdai – nolaist rokas. Žurnāla „A12“ abonēšana ir sākusies. Zināšanas un pieredze ir mūsu bagātība, kuru var smelties žurnālā arī nākamajā – 2019. gadā.