Apraksts
Bieži vien redaktores sleja nāk lēnām. Žurnāla „A12“ ceļā satiktie cilvēki un notikumi liek pārdomāt par vērtībām, kuras ikdienā sastopam ik uz soļa, par tām izšķiramies – darot vai nedarot, domājot līdzi vai paliekot vienaldzīgiem, vai uzskatām, ka tas uz mums neattiecas. Žurnāla „A12“ varoņi ir līdzdalīgi. Uzņēmīgie no Krāslavas profesionālās skolas sadarbojas un iesaista jauniešus uzņēmējdarbības anatomijā, ļaujot darboties biznesa uzņēmuma dzīvē, lai nākotnē palikšana tepat uz vietas kļūtu reāla. Šī sadarbība ir labs piemērs tiem, kuri vēl aizvien kritizē izglītībā ieviešamos jauninājumus un reformu idejas. Var visu dzīvi meklēt, bet tik un tā tikai nojaust atbildes uz eksistenciālisma jautājumiem. Turklāt grāmatu tirgošana ir kultūras pasākums, nevis bizness, pauž Artis Logins, uzskatot, ka latvietim ir vāji attīstīts pašsaglabāšanās gēns. Nav nozīmes, kur tu dzīvo, jo var skanēt pasaulei. Lielās mūzikas balvas
ieguvējām, latgalietēm Ievai Salietei un Ivetai Apkalnai tas izdodas, bet aiz kadra paliek mākslinieka darbs un pārdomas par garīgā un fiziskā savienošanu. Šoreiz tiekamies ar Ievu Salieti, kuras Latgales ceļš ir mīlestības ceļš. Mūzika Ievai nav darbdiena, bet svētki. Kā savienot mammas pienākumus un godināt mūsdienu skaļumā kluso klavesīnu un seno mūziku, par to Ievas Salietes atklāsmēs. Kārlis Kazāks jau gadiem Latvijas novados meklē skaņas un tās, kuras paliek, pārvēršas dziesmās. Bet, lai nokļūtu līdz skaņām, ir jāiemācās pārkāpt pār slieksni un ienākt mājās, kurās tu neesi bijis. Iekāpjam latgalieša Austra Mailīša darbistabā, kurš projektē lielo Mežaparka Dziesmu svētku estrādi. Dzīvē, arhitektūrā un politikā saskata līdzības, jo visām šīm jomām ir nepieciešama vīzija, kā radīt labāku dzīvi, un talants, lai savu ideju virzītu uz priekšu. Skarbais reālisms ir multimākslinieka Oskara Orlova pārdomās, kurš savus dzimtos Dricānus sāk uzskatīt par trimdu, jo ciemā nav draugu, viņi prom Rīgā vai Skotijā un sakārtotajā dzīves kvalitātē izskatās pēc sulīgiem apelsīniem. Bet mēs esam izturīgas un spītīgas jāņogas, kā no vecmāmiņas dārza, pie kurām grūti pierast. Toties pēc tam kļūstam atkarīgi no savējā, kontrastainā garšas vilinājuma.
